Atslēgas līdzņemšanai
- Mākslīgā āda virtuālajai realitātei varētu pievienot taustes sajūtu.
- Ādu ir lēti izgatavot, un to var izmantot jebko, sākot no robotu rokām līdz taustes cimdiem.
- Daudzi uzņēmumi cenšas izstrādāt jaunus veidus, kā sajust vai sajust virtuālās pasaules.
Virtuālā realitāte (VR) varētu justies kā reālā dzīve, pateicoties jauna veida mākslīgajai ādai.
Āda izmanto gumijas plastmasu, kuras biezums ir mazāks par 3 milimetriem un kas ir izraibināts ar magnētiskām daļiņām. Inovācija izmanto mākslīgo intelektu, lai kalibrētu taustes sajūtu. Tā ir daļa no pieaugoša skaita inovāciju, kas izstrādātas, lai uzlabotu virtuālo vidi.
"VR ir pirmais iemiesotais digitālais formāts, kas nozīmē, ka viss ķermenis tic, ka ieskaujošā pieredze ir patiesa," e-pasta intervijā Lifewire sacīja virtuālās realitātes uzņēmuma Virtuleap izpilddirektors Amirs Bozorgzadehs. "Viena no galvenajām iezīmēm ir tāda, ka par cilvēka pieredzi tiek iegūts vairāk datu."
Super Skin?
Mākslīgo ādu, ko sauc par ReSkin, izstrādāja Meta (agrāk pazīstama kā Facebook) un pētnieki Kārnegija Melona universitātē Pensilvānijas štatā. Cerams, ka āda varētu pievienot dziļumu metaversuma, digitālās telpas veida, attīstības pieredzei, kas ļauj darīt lietas, ko nevar izdarīt fiziskajā pasaulē.
Zinātnieki apgalvo, ka ReSkin ražošana ir lēta, jo katra 100 vienības maksā mazāk nekā 6 USD, bet lielākos daudzumos - vēl mazāk. To var izmantot jebko, sākot no robotu rokām līdz taustes cimdiem.
ReSkin iekšpusē ir magnētiskas daļiņas, kas rada magnētisko lauku. Kad āda pieskaras citai virsmai, tā maina magnētisko lauku. Sensors reģistrē magnētiskās plūsmas izmaiņas pirms datu ievadīšanas AI programmatūrai, kas interpretē pielietoto spēku vai pieskārienu.
"Tas mūs ved soli tuvāk reālistiskiem virtuāliem objektiem un fiziskai mijiedarbībai metaversā," Facebook rakstīja Meta izpilddirektors Marks Cukerbergs.
Virtuāla sajūta
Meta nav vienīgais uzņēmums, kas cenšas izstrādāt jaunus veidus, kā sajust vai sajust virtuālo pasauli.
Sensorā ievade ir noderīga VR lietotājiem, jo "tā nodrošina vairāk kognitīvās mijiedarbības ar digitālo pieredzi," VR uzņēmuma Vnntr Cybernetics izpilddirektors Sammirs Belkhjats pastāstīja Lifewire.
Viens uzņēmums, kas VR izmanto smaržas, ir OVR tehnoloģija, kas iekļauj smaržu virtuālajā realitātē un klimata pārmaiņu apzināšanās pieredzē. Tajā izmantoti smilšainu pludmaļu, dūmu un uguns aromāti, lai jūs justos kā ceļojumā.
Vēl viens jaunuzņēmums VR smaržu jomā ir Vaqso, kas atrodas ārpus Japānas. Uzņēmums ražo kārtridžām līdzīgu ierīci, kas ir pievienota VR austiņām un var pārslēgties starp dažādām smaržām, pamatojoties uz to, kas notiek pieredzē.
ASV bāzētais starta uzņēmums VRgluv izmanto arī haptisko tehnoloģiju, lai atdarinātu objektu faktisko izmēru, formu un stingrību, kad tos jūtat. Tā piedāvā cimdus, kurus var savienot pārī ar VR aizsargbrillēm.
Meta
"Tādus jēdzienus kā smaržas vai smaržas kontrole var izmantot, lai pastāstītu stāstu. Līdzīgi kā ēteriskās eļļas tiek izmantotas, lai uzlabotu relaksāciju, vai odekolons vai smaržas, ko izmanto, lai parādītu dzīvesveidu vai juteklisku satikšanos," sacīja Belkhjats. "Galu galā, laikam ejot, būs jauni sensoro datu ievades veidi, kas šodien nav pieejami. Nākotnes virtuālās sajūtas varētu būt apmierinošākas un sarežģītākas."
Attiecībā uz VR veselības aprūpē vai apmācībā, izmantojot atbilstošus maņu signālus, var atšķirt aizraujošu pieredzi no veiksmīgas. Piemēram, fizioterapeiti var izmantot AR/VR, lai palīdzētu cilvēkiem apgūt/atkārtoti apgūt neiromuskulārās prasmes, Lifewire stāstīja tehnoloģiju eksperte un IEEE dalībniece Karmena Fontana. Tas ir tāpēc, ka sensorā ievade stiprina neironu asociācijas, kas veidojas praktizētu uzdevumu laikā. "Ideālā gadījumā šīs neironu asociācijas, kas izstrādātas virtuālās terapijas laikā, galu galā pārvēršas fiziskās prasmēs reālajā pasaulē," piebilda Fontana.
Sensoriskā ievade, piemēram, mākslīgā āda, var pārvērst VR par labāku saziņas veidu, portālam Lifewire sacīja topošais tehnoloģiju eksperts un IEEE dalībnieks Tods Ričmonds.
"Tā kā VR ir salīdzinoši jauns medijs, mēs vēl nezinām, kā efektīvi stāstīt stāstus virtuālajā realitātē," sacīja Ričmonds. "Jūs nevarat vienkārši ievietot saturu, kas paredzēts 2D ekrānam, 3D pasaulē, piemēram, līdzīgi tam, kā radio atskaņošana un ievietošana kameras priekšā televizora sākumposmā īsti nedarbojās."
