Atslēgas līdzņemšanai
- Jaunā ziņojumā teikts, ka valdības bloķē piekļuvi interneta daļām, veicot darbības, kas aizskar vārda brīvību.
- 2019. gadā vien notika 213 interneta atslēgšanas gadījumi, lai gan 2020. gadā pandēmijas laikā to skaits samazinājās līdz 155.
- Tomēr interneta dēļ runas brīvību kļūst arvien grūtāk apspiest, saka viens eksperts.
Valdības visā pasaulē arvien vairāk pievēršas interneta izslēgšanai, lai kontrolētu informāciju.
Jauns pētījums atklāj, ka no gandrīz 850 slēgšanām, kas notikušas pēdējā desmitgadē, 768 ir notikušas kopš 2016. gada. Indijas valdība bija lielākā likumpārkāpēja, kad runa bija par slēgšanu (pagājušajā gadā 109 gadījumi). Slēgšana visbiežāk notiek vēlēšanu un pilsoņu nemieru laikā.
"Ja piekļuve internetam ir ierobežota vai bloķēta, tas ne tikai ietekmē pilsoņu ikdienas darbības, bet arī ierobežo viņu tiesības uz vārda un uzskatu brīvību, kā arī tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos," sacīja Kenets Olmsteds, Interneta sabiedrības vecākais padomnieks, bezpeļņas organizācija, kas atbalsta atvērtu piekļuvi internetam, pastāstīja Lifewire e-pasta intervijā.
Informācija par izslēgšanu
Saskaņā ar Google un digitālo tiesību bezpeļņas organizācijas Access Now ziņojumu lietotāji arvien biežāk zaudē piekļuvi interneta daļām. 2019. gadā vien bija 213 slēgšanu, lai gan pandēmijas laikā 2020. gadā to skaits samazinājās līdz 155.2021. gada pirmajā pusē 21 valstī tika veiktas 50 slēgtas darbības.
"Kopš mēs sākām izsekot valdības iniciētiem interneta izslēgšanas gadījumiem, to izmantošana ir pieaugusi patiesi satraucošā tempā," ziņojumā sacīja cenzūras eksperte Felicia Anthonio. "Tā kā valdības visā pasaulē mācās viena no otras šo autoritāro taktiku, tā ir kļuvusi par izplatītu metodi, ko daudzas iestādes izmanto, lai apslāpētu opozīciju, izskaustu vārda brīvību un izteiksmes uzpurni."
Ziņojumā teikts, ka pirmā liela mēroga interneta slēgšana notika Ēģiptē 2011. gadā, reaģējot uz valdības protestiem. Aptuveni 93% Ēģiptes tīklu tika bloķēti piecas dienas.
Visā pasaulē ir izmantota arī interneta slēgšana, lai "neļautu opozīcijas kandidātiem sazināties ar vēlētājiem, lai veidotu atbalstu, ierobežotu pilsoņu spēju organizēties un mazinātu vēlēšanu novērotāju centienus nodrošināt balsojuma integritāti, " teikts ziņojumā.
Valdības bieži izmanto interneta izslēgšanu, lai kontrolētu lietotājus visu laiku, sākot no valsts skolu un augstskolu eksāmeniem līdz vēlēšanām un pilsoniskajiem nemieriem, sacīja Olmsteds. Ja piekļuve internetam ir ierobežota vai bloķēta, tas var ietekmēt viņu tiesības uz vārda un uzskatu brīvību un miermīlīgu pulcēšanos, viņš piebilda.
Izslēgšanas un ierobežojumi ietekmē arī iedzīvotāju spēju iegūt precīzu informāciju.
"Slēgšana un ierobežojumi ietekmē arī pilsoņu spēju iegūt precīzu informāciju no valdības avotiem nemieru vai ārkārtas situācijās," sacīja Olmsteds. "Iedzīvotājiem kļūst arī grūtāk sazināties ar ģimenes locekļiem un draugiem citās konkrētas valsts daļās vai citās valstīs."
Aizslēgšanai ir arī ekonomiska ietekme. Piemēram, sociālo mediju aizliegums Nigērijā valstij ir izmaksājis simtiem miljonu dolāru, un tas turpina pieaugt, norāda uzņēmums Top10VPN.
Interneta izslēgšanas sekas ir tālejošas, sacīja Olmsteds. Tie ne tikai ierobežo cilvēku spēju sazināties un piekļūt informācijai, bet arī var kaitēt valsts vai reģiona izaugsmei un attīstībai.
"Apturēšana nozīmē mazāku ekonomisko aktivitāti, kas nozīmē samazinātu vietējo uzņēmumu peļņu un mazākus nodokļu ieņēmumus," viņš teica. "Ekonomiskā nenoteiktība, ko rada apturēšana, ir kumulatīva, jo tā attur uzņēmumus no investīcijām valstī un var atstumt esošos klientus no valsts pakalpojumu sniedzējiem."
Bet runa kļūst brīvāka
Neskatoties uz pieaugošo interneta izslēgšanu, runas brīvību kļūst arvien grūtāk apspiest, e-pasta intervijā Lifewire pastāstīja Floridas Universitātes sociālo mediju profesors Endrjū Selepaks.
"Despotai vai autoritārai valdībai ir viegli slēgt avīzi, radio vai televīzijas staciju, jo ir fiziska vieta, kuru var atrast, slēgt, pārņemt vai pat iznīcināt," viņš teica. "Taču ar viedtālruni ikviens jebkurā vietā var dzirdēt savu balsi."
Internetam un sociālajiem medijiem nav fiziskas atrašanās vietas, kur depo vai autoritāra valdība varētu pārņemt vai slēgt, norādīja Selepaks.
"Viņi nevar vienkārši slēgt Twitter vai Instagram," viņš teica. "Viņi nevar pārņemt tikai Facebook vai YouTube. Viņi pat nevar pārņemt internetu. Despoti un autoritāras valdības nevar kontrolēt, kas tiek kopīgots vai patērēts no interneta, un tā vietā, lai mēģinātu, viņi pilnībā izslēdz internetu."
