Izplatīts laikrakstos un žurnālos, rindiņa norāda uz stāsta teksta autoru vai autoriem. Tie ir lielisks veids, kā izcelt svarīga ziņu raksta vai viedokļu raksta dalībniekus.
Fotogrāfa vai ilustratora kredītu sauc par griezuma līniju, un tas ir saistīts ar konkrētu vizuālo līdzekli, nevis ar rakstu kopumā.
Kad izmantot autorrindu
Autorindas izmantošana vai neizmantošana ir atkarīga no izdevēja redakcijas politikas rokasgrāmatas. Parasti pārpublicētam saturam, kura autortiesības pieder autoram, piemēram, literatūras žurnālos vai viesdarbiem, parasti vienmēr tiek pievienota rindiņa. Saturs, kas tiek uzskatīts par algotu darbu, var iegūt vai nevar iegūt autorrindu; parasti, ja to raksta darbinieks (kā laikrakstā), tam tiek pievienota rindiņa, pretējā gadījumā tas ir redaktora ziņā.
Parasti darbinieku redakcijas, jo tās pārstāv visu izdevumu, neiegūst rindiņu, pat ja to raksta viena persona.
Bezpeļņas grupu, skolu un citu kopienas organizāciju informatīvajos izdevumos parasti vienmēr tiek piedāvātas ziņas. Šī prakse ne tikai popularizē rakstnieku, bet arī atspoguļo publikācijas uz sabiedrību vērsto raksturu.
Attiecībā uz to, kas atbilst prasībām: parasti viss, kas ir svarīgāks par vienu vai divām rindkopām.
Dažādi autorrindu stili
Bylines parasti parādās vienā no trim veidiem:
- Stāsta augšpusē: pirms satura sākuma parādās griezuma līnija, ko parasti atdala ar vienu vai divām tukšām rindiņām pirms stāsta sākuma. Jaunākās līnijas parasti koplieto tikai datu elementus (nosaukumu, virsrakstu) bez papildu teksta vai konteksta.
- Stāsta apakšā: stāsta beigās viena vai divas tukšas rindiņas atdala rindiņu. Šajā formātā autorrindas parasti ir visaptverošākas, iespējams, ietverot kontaktinformāciju. Stāsta apakšrindas dažreiz pat tiek renderētas pilnos teikumos.
- Kā izgriezums: parasti viedokļu slejās izgriezums - bieži vien ar fotoattēlu - kalpo kā vizuāls ieliktnis satura tekstā vai blakus tam.
Bylines atveido vismaz līdzautoru vārdu vai vārdus. Atkarībā no mājas stila rokasgrāmatas tajos var būt arī nosaukums (piemēram, "ziņu rakstnieks") vai organizācijas piederība ("prezidents, tirdzniecības kamera"). Tajos var būt vai var nebūt atzīmes, piemēram, "autors" vai "rakstījis" vai kaut kas līdzīgs.
Fotoattēli biežāk tiek izmantoti sleju autoriem un recenzentiem, nevis ziņu rakstītājiem, taču to nosaka individuāla redakcionālā politika.
Paraugprakse autorrindu izstrādei
Lai autorrindas izceltos:
- Izmantojiet konsekventu formatējumu: katru reizi novietojiet tos vienā un tajā pašā vietā attiecībā pret stāstu, lai lasītāji uzreiz saprastu, kur atklāt autora identitāti. Autorrindas veidņu izveide savai grafiskā dizaina programmai ir lielisks veids, kā katru reizi darīt vienu un to pašu.
- Izmantojiet smalku, bet atšķirīgu tipogrāfiju: saprātīga treknraksta vai slīpraksta lietošana vai bezserifa burtu lietošana palīdz atšķirt autorrindu no satura.
- Līdziniet stilus griezuma līnijām: kad līniju un griezuma līniju stili ir sinhronizēti, uzlabojas publikācijas vispārējā vizuālā pievilcība.
