Atslēgas līdzņemšanai
- Twitter līdzdibinātājs Džeks Dorsijs nesen teica, ka "atklāšanas un identitātes centralizēšana korporācijās" ir sabojājusi internetu.
- Eksperti saka, ka decentralizēts internets, koncepcija, kas ierosina interneta reorganizāciju, lai noņemtu centralizētos datu mitināšanas pakalpojumus, vēl nav realitāte.
- Lai izveidotu pilnībā decentralizētu internetu, būs jāpārvar šķēršļi, kas saistīti ar ātrumu un izmaksām.
Notiek debates par to, vai internets ir arvien vairāk centralizēts, tādējādi lietotājiem ir mazāka iespēja kontrolēt savus informācijas avotus un tiešsaistes kopienas.
Twitter līdzdibinātājs Džeks Dorsijs nesen teica, ka "atklāšanas un identitātes centralizēšana korporācijās" ir "tiešām sabojājusi internetu", piebilstot, ka viņš ir "daļēji vainojams" maiņā. Taču daži eksperti saka, ka decentralizēts internets, koncepcija, kas ierosina interneta reorganizāciju, lai noņemtu centralizētus datu mitināšanas pakalpojumus, vēl nav realitāte.
"Vai vēlaties piekļūt vietējai maiznīcai?" Anne L. Vašingtona, NYU Steinhardt skolas datu politikas docente, teica e-pasta intervijā. "Pierakstieties, izmantojot Facebook. Mazie pārdevēji paļaujas uz dažu lielo spēlētāju drošības protokoliem."
Decentralizācija vai polarizācija?
Dorsijs jau iepriekš ir atbalstījis atvērtus un decentralizētus sociālo mediju standartus. Viņš ir izsmējis Web3 - terminu, kas apzīmē uz internetu balstītas blokķēdes decentralizētu versiju, kas ir digitāla publiska virsgrāmata, kurā tiek reģistrēti kriptovalūtas darījumi.
Savā jaunākajā tvītā Dorsijs sacīja, ka "Usenet, IRC, tīmekļa… pat e-pasta (w PGP)… laiki bija pārsteidzoši. Atklāšanas un identitātes centralizēšana korporācijās patiešām sabojāja internetu."
Vašingtona teica, ka viena no centralizētā interneta problēmām ir tā, ka lielajiem vārtsargiem nav ētiska, juridiska vai morāla pienākuma apkalpot visus. "Patiesībā viņu korporatīvā reputācija var būt atkarīga no tā, ko viņi ielaida un kam neļauj. Vienlīdzīga piekļuve ir pretrunā ar mārketinga lēmumiem, kas pielāgo zīmolu konkrētai klientu grupai."
Web 1.0 bija daudz decentralizētāka nekā Web 2.0 mūsdienās, e-pasta intervijā sacīja Dawn Newton, Netki līdzdibinātājs, kas nodrošina digitālās identitātes verifikācijas tehnoloģiju.
"Globālā kopiena vadīja, moderēja un uzturēja milzīgas saziņas platformas, piemēram, Usenet un IRC, kur varēja apspriest padziļinātas tēmas un piedalīties varēja ikviens visā pasaulē," sacīja Ņūtons."Tas bija bez reklāmām, saturs nepiederēja nevienai korporācijai vai to nepārraudzīja, un tas bija demokrātisks."
Lai gan sākotnēji nodomi bija labi, Web 2.0 pamatā bija mārketinga un naudas pelnīšanas iekārta, sacīja Ņūtons. Viņa atzīmēja, ka Google ir meklētājprogramma, un Meta un Twitter ir sociālo mediju platformas, taču to pamatā ir mārketinga uzņēmumi.
Viņi rādīja reklāmas un pārdeva lietotāju datus, lai pelnītu naudu, un savos noteikumos norādīja, ka kādai personai vairs nepieder savs saturs, ka saturs pieder jebkurai korporācijai, kas tika izmantota jūsu domu publicēšanai. Ņūtons pievienoja.
Cilvēkiem, kuri izmantoja agrīnās decentralizētās sistēmas, jau bija tehniskās zināšanas vai viņi bija gatavi tās apgūt.
Viena problēma, kas saistīta ar decentralizētas sistēmas izmantošanu interneta pirmsākumos, bija tā, ka tai bija augsta dalības latiņa, sacīja Vašingtona. Jums bija jābūt piekļuvei datoram internetā, zināšanām par komandrindas datorsistēmām un iespējai iegūt unikālu pieteikšanās vārdu.
"Cilvēkiem, kas izmantoja agrīnās decentralizētās sistēmas, jau bija tehniskās zināšanas vai viņi bija gatavi tās apgūt," sacīja Vašingtona
Kopienu atrašana
Neskatoties uz trūkumiem, viena no agrīnā interneta priekšrocībām bija tā, ka tam bija viena iestāde, sacīja Vašingtona. Tā vietā, lai pieteiktos Meta, jūs izmantojāt tādas tērzēšanas programmas kā IRC.
"Līdzīgi domājošu cilvēku atrašana bija vairāk kā barības meklēšana, nevis algoritmisku kopienu atlase uz šķīvja," piebilda Vašingtona. "Alt. intereškopas dziļi aptvēra centrālās autoritātes trūkumu, no kurienes cēlies termins " alt-right". Agrīnās sistēmas nevarēja vienpusēji slēgt vienu balsi. Nebūtu bijis iespējams atteikt pakalpojumu visai valsts domēnam."
Lai izveidotu pilnībā decentralizētu internetu, būs jāpārvar šķēršļi, kas saistīti ar ātrumu un izmaksām, sacīja Ņūtons. Tīmeklī 1.0 globālos sakaru tīklus un to uzturēšanai nepieciešamo aparatūru un programmatūru pārvalda universitātes. Vēlāk interneta pakalpojumu sniedzēji apmaksāja tīkla uzturēšanas izmaksas, uzskatot to par uzņēmējdarbības izmaksām, lai apkalpotu savus lietotājus.
"Šodien lietotāji pieprasa labāko no labākajiem attiecībā uz ātrumu un tīkla savienojamību, taču tam ir sava cena," piebilda Ņūtons. "Aparatūra un programmatūra, kas nepieciešama, lai apmierinātu mūsdienu interneta lietotāju prasības, bieži vien var būt dārga un nav tik viegli pieejama kā alternatīva. Lai Web3 veiksmīgi izdotos, nozarei ir jānāk klajā ar sistēmu, kas nodrošina ātrumu un kvalitāti masu vēlas par cenu, ko tās var atļauties."
Bet interneta decentralizācijas cena ir izmaksu vērta, uzstāja Ņūtons.
"Decentralizācija ir vienāda ar demokrātisku kontroli," sacīja Ņūtons. "Ja jūs ticat cilvēkiem, kas kontrolē savus datus un intelektuālo jaunradi saskaņā ar savām prioritātēm, tad jums jātic interneta decentralizācijai."
