Interneta protokols (IP) attiecas uz noteikumu kopumu, kas nosaka datu pakešu pārsūtīšanu tīklā. Lai izmantotu tīkla ierīces, jums nekas nav jāzina par to, ko nozīmē IP. Piemēram, jūsu klēpjdators un tālrunis izmanto IP adreses, taču jums nav jārisina tehniskā puse, lai tie darbotos.
Tomēr tas palīdz saprast, ko nozīmē IP, kā un kāpēc tā ir nepieciešama tīkla komunikācijas sastāvdaļa.
Interneta protokols
IP ir specifikāciju kopa, kas standartizē to, kā ierīces darbojas ar internetu savienotās ierīcēs. Tīkla komunikācijas kontekstā interneta protokols apraksta, kā datu paketes pārvietojas tīklā.
Protokols nodrošina, ka visas tīklā (vai pasaulē, kad runa ir par internetu) esošās mašīnas, lai arī cik atšķirīgas tās būtu, runā vienā "valodā" un var integrēties sistēmā.
IP protokols standartizē veidu, kā mašīnas internetā vai jebkurā IP tīklā pārsūta vai maršrutē savas paketes, pamatojoties uz to IP adresēm.
IP maršrutēšana
Līdztekus adresēšanai maršrutēšana ir viena no galvenajām IP protokola funkcijām. Maršrutēšana sastāv no IP pakešu pārsūtīšanas no avota uz galamērķa iekārtām tīklā, pamatojoties uz to IP adresēm.
Šī pārraide parasti notiek, izmantojot maršrutētāju. Maršrutētājs izmanto mērķa IP adresi, lai noteiktu nākamo galamērķi, izmantojot vairākus maršrutētājus.
TCP/IP
Kad Transmission Control Protocol (TCP) tiek savienots ar IP, jūs saņemat interneta šosejas satiksmes kontrolieri. TCP un IP darbojas kopā, lai pārsūtītu datus internetā, taču dažādos līmeņos.
Tā kā IP negarantē uzticamu pakešu piegādi tīklā, TCP uzņemas atbildību par savienojuma uzticamību.
TCP ir protokols, kas nodrošina pārraides uzticamību. Konkrēti, TCP garantē:
- Neviena pakete netiek zaudēta.
- Paketes ir pareizā secībā.
- Aizkavēšanās ir pieņemamā līmenī.
- Nav pakešu dublēšanās.
Tas viss ir paredzēts, lai nodrošinātu, ka saņemtie dati ir konsekventi, sakārtoti, pilnīgi un vienmērīgi (lai jūs nedzirdētu salauztu runu).
Datu pārraides laikā TCP darbojas tieši pirms IP. TCP apvieno datus TCP paketēs pirms to nosūtīšanas uz IP, kas savukārt iekapsulē tos IP paketēs.
IP adreses
IP adreses daudziem datoru lietotājiem var būt interesantākā un noslēpumainākā IP daļa. IP adrese ir unikāla skaitļu kopa, kas identificē iekārtu tīklā neatkarīgi no tā, vai tas ir dators, serveris, elektroniska ierīce, maršrutētājs, tālrunis vai cita ierīce.
IP adrese ir būtiska, lai maršrutētu un pārsūtītu IP paketes no avota uz galamērķi. Bez IP adresēm internets nezinātu, kur nosūtīt jūsu e-pastu un citus datus.
Īsi sakot, TCP apstrādā datus, bet IP apstrādā atrašanās vietu.
Visizplatītākais IP adreses veids ir iPv4 adrese (IP tehnoloģijas 4. versijai). Tā 32 bitu adresēšana nodrošina aptuveni 4,3 miljardus IP adrešu, taču, izplatoties mobilajām ierīcēm un lietiskā interneta ierīcēm, bija nepieciešams vairāk IP adrešu. Ir ieviests jauns IP adreses veids - iPv6, un tā 128 bitu adresēšana nodrošina tik lielu adrešu skaitu, ka teorētiski mums vairāk nekad nebūs vajadzīgs.
IPv5 nekad netika izvietots, galvenokārt tāpēc, ka tajā tika izmantota tāda pati 32 bitu adrese kā IPv4.
IP paketes
IP pakete ir informācijas pamatvienība. Tas nes datus un IP galveni. Jebkurš datu fragments, tostarp TCP paketes TCP/IP tīklā, tiek sadalīts bitos un ievietots paketēs pārsūtīšanai tīklā.
Kad paketes sasniedz galamērķi, tās tiek atkārtoti apkopotas sākotnējos datos.
Kad balss satiekas IP
Voice over Internet Protocol (VoIP) izmanto šīs visuresošās mobilo sakaru operatora tehnoloģijas priekšrocības, lai izplatītu balss datu paketes uz iekārtām un no tām, izmantojot tādus pakalpojumus kā Skype.
IP ir vieta, kur VoIP izmanto savu jaudu, iespēju padarīt pakalpojumu lētāku un elastīgāku, izmantojot jau esošu datu nesēju.
Pirmais VoIP zvans notika pirms mums pazīstamā interneta. Tā bija daļa no ARPANET eksperimenta, kas tika veikts 1973. gadā.
