Lāpšana attiecas uz kāda cilvēka "izsekošanu" sociālajos saziņas līdzekļos, kas parasti nozīmē to pārbaudīt vai sekot līdzi tam, kas notiek viņu dzīvē pakalpojumā Facebook, Twitter vai LinkedIn. Tas nav tik šausmīgi, kā izklausās. Ložņāt nozīmē tikai to laika skalas, statusa atjauninājumu, tvītu un dažādu tiešsaistes biogrāfiju pārlūkošanu, lai uzzinātu par tiem vairāk.
Facebook ložņāšana ir kultūras parādība un īpaši iecienīta izklaide, īpaši jauniešu vidū. Facebook sākuma dienās to sauca par "izsekošanu", bet tagad biežāk to sauc par "rāpošanu" - vārdu, kam ir maigāka pieskaņa un kas nav saistīts ar noziedzīgām darbībām, kā tas var būt. Tā ne tuvu nav tik aizskaroša kā izsekošana reālajā pasaulē, taču joprojām ir nedaudz pretrunīga, lai gan tā kļūst arvien izplatītāka darbība.
Darbības vārds "ložņāt" burtiski nozīmē kustēties lēni un piesardzīgi, bieži tā, lai citi to nepamanītu vai nepamanītu. Cilvēki dažreiz saka, ka cilvēks "izlīst pa gaiteni", piemēram, kad viņi domā, ka viņš staigāja klusi vai staigāja.
Šis jēdziens kaut ko darīt, citiem cilvēkiem nepamanot, ir pamatā tam, kāpēc cilvēku pārbaude pakalpojumā Facebook ir saukta par "rāpošanu" vai "rāpošanu internetā". Tas ir tāpēc, ka sociālā tīkla saskarne ļauj cilvēkiem pārbaudīt vienam otru, nepaziņojot lietotājam, ka kāds cits skatās vai ir apskatījis viņa laika skalu vai personīgā profila apgabalu.
Cilvēki lieto arī vārdu "creeper", lai apzīmētu kādu, kam patīk daudz ložņāt tiešsaistē, pastāvīgi pārbaudot cilvēkus. Bet nesauciet tos par "rāpoņiem", jo rāpošana attiecas uz dīvainu cilvēku, nevis būtībā normālu cilvēku, kurš "ložņā" tiešsaistē, lai sekotu tam, ko dara viņu draugi, un pārbaudītu cilvēkus, par kuriem viņi vēlētos uzzināt vairāk.
Facebook rāpošana: ikdienišķa darbība
Facebook ložņāšana ir īpaši izplatīta jauniešu vidū. Viņi regulāri pavada laiku, pārbaudot savu draugu draugus tīklā, bieži meklējot, ar ko viņi varētu draudzēties vai pat satikties.
Protams, ložņāšanai Facebook ir dabiskas robežas. Atsevišķi lietotāji var iestatīt savus privātuma profilus tā, lai tikai viņu draugi varētu redzēt, ko viņi ir publicējuši.
Bet daudzi cilvēki arī ievieto savā Facebook laika skalā materiālu, ko var redzēt ikviens. Turklāt, ja kopīgs draugs ir kaut ko ievietojis kāda laika skalā, tad jums vajadzētu būt iespējai redzēt šo izlikšanu pat tad, ja neesat saistīts ar personu, jo jums ir atļauts redzēt lielāko daļu jūsu draugu publicētā, pat citās cilvēku laika skalas.
Kā noteikt, vai kāds tevi rāpo Facebook?
Ikviens labprāt uzzinātu, kas tos ir apskatījis pakalpojumā Facebook un Twitter, vai ne? Tas nav viegli, ja vien "rāpotājs" neveic kādu atklātu darbību, piemēram, atzīmē jūsu ziņas vai fotoattēlus ar Patīk vai komentārus par tiem vai pievieno jūsu tvītus izlasei/retvītos.
Gan Facebook, gan Twitter ir izvēlējušies nedot lietotājiem iespēju redzēt, kurš ir skatījis viņu profilus vai atsevišķas ziņas un fotoattēlus. Facebook palīdzības centrā, kurā uzskaitīti izplatītākie mīti par tīklu, ir skaidri norādīts, ka tīkls nerāda vai neļauj trešo pušu lietotnēm parādīt, kas ir skatījis jūsu ziņas vai profilu.
Pakalpojumā Twitter jūs, protams, varat redzēt sekotāju sarakstu lielākajai daļai cilvēku, ja vien viņi nav padarījuši savu kontu privātu (daži cilvēki to dara). Un Facebook to, kurš var skatīt kāda draugu sarakstu, nosaka viņu individuālie konfidencialitātes iestatījumi.
LinkedIn ļauj dažiem cilvēkiem redzēt, kas tos ir izrakstījis, izmantojot funkciju, ko tā sauc par "kas ir skatījis jūsu profilu". Pēc noklusējuma šī funkcija parāda lietotājiem, cik cilvēku ir apskatījuši viņu profilu pēdējo 90 dienu laikā. Dažiem lietotājiem tā parāda arī šo vīteņaugu vārdus.
Ceļa noteikumi ložņāšanai
Tiešsaistes kultūras pasaulē ir radušās dažas vispārpieņemtas vadlīnijas par to, kā rīkoties internetā, nevienu neaizvainojot un neapkaunojot sevi.
Piemēram, viens liels nē-nē ir atklāt pussvešiniekus, ka jūs jau esat viņus ļoti detalizēti pārbaudījis tiešsaistē. Tas var būt nepatīkami personai, kura ir bijusi "ložņā". Piemēram, citēt kaut ko, ko redzējāt kāda cilvēka Facebook, ir šausmīga ideja pirmajam randiņam. Kopumā ar cilvēkiem, ar kuriem tikko satiekaties, vai paziņām, kuras tik tikko pazīstat, reti ir laba ideja atsaukties uz personisku informāciju, piemēram, dzimšanas dienas svinībām, ceļojumiem uz Spāniju un iecienītāko ēdienu.
Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atsauces vienums ir apmēram gadu vai divus vecāks, jo tas norāda personai, ka jūs aktīvi pārlūkojāt viņa laika skalu, nevis tikai redzat to savā ziņu plūsmā, kas ir aizpildīta ar jaunāki vienumi. Ņemiet vērā: ja noklikšķināsit uz pogas Patīk vai komentējat kaut ko vecāku, šī persona var saņemt paziņojumu, ka esat to izdarījis, tādējādi jūsu darbība patiešām izceļas, jo tas ir vecāks vienums, par kuru vairs neviens nerunā.
Vēl viens labs īkšķis ir nelikt Patīk un nekomentēt neko, ko publicējusi persona, kuru izvēlaties, ja jūs viņu nepazīstat dzīvē. Šādas darbības sniedz viņiem tūlītēju nojausmu, ka tiešsaistē viņus skatās kāds svešinieks vai kāds, kuru viņi tik tikko nepazīst, un tas daudziem cilvēkiem rada neērtības.
