Atslēgas līdzņemšanai
- Pasaule ir “klimata ārkārtas situācijā”, saskaņā ar ANO teikto, un patērētājiem un valdībām ir jāveic izmaiņas, lai palielinātu ilgtspējību nākotnē.
- Patērētāji visdrīzāk nepamanīs tehnoloģiskos jauninājumus dažādās nozarēs, taču tiem var būt nepieciešamā ietekme, lai mazinātu klimatisko katastrofu.
- Valdībām būs jāpāriet uz internacionālistisku skatījumu uz politiku un ekonomisko attīstību, lai nākamajai paaudzei mazinātu cilvēku izraisītās klimata pārmaiņas, norāda eksperti.
Zinātnieki uzskata, ka pasaule atrodas uz klimata katastrofas sliekšņa, un eksperti uzskata, ka arvien ekstrēmāku tehnoloģisku (un socioloģisku) pasākumu pieņemšana ir labākais veids, kā novērst visticamākos rezultātus.
12. decembrī ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērress Klimata ambīciju samitā mudināja pasaules līderus izsludināt klimata ārkārtas stāvokli, cerot panākt, ka galvenās valstis pieņem visaptverošākas stratēģijas. Viņš minēja oglekļa dioksīda ietilpīgo nozaru pieaugumu G20 valstīs stimulēšanas paketēs, kas pieņemtas, lai atgūtu no koronavīrusa pandēmijas. Kopā ar zinātniskiem pētījumiem Gutērress iesaka ievērojamām valdībām apņemties cīnīties pret klimata pārmaiņām, tostarp veikt sociālās reformas.
"Mēs saskaramies ar klimata ārkārtas situāciju, kas nav maznozīmīga problēma, kas ir mazāk svarīga par ceļu būvniecību vai tūrisma atjaunošanu līdz pirmspandēmijas līmenim. Tam ir jākoncentrējas uz ASV.pēc Pērlhārboras, kas tika atzīta par eksistenciālu draudu valstij," intervijā Lifewire sacīja Īans Lovs, Grifitas universitātes emeritētais profesors, kurš specializējas ilgtspējības un klimata pārmaiņu seku jautājumos.
Ilgtspējība pret inovācijām
Diskusijas starp ilgtspējību un inovācijām ir turpinājušās, globālajiem līderiem pārdomājot ekonomikas attīstību, jo pasaules eksperti apgalvo, ka tā balansē uz ekoloģisko sabrukumu. Šī mēneša sākumā Japāna solīja izbeigt ar naftu darbināmu transportlīdzekļu pārdošanu, tā vietā izvēloties energoefektīvu elektrisko un hibrīdu alternatīvu ražošanu. Viņi cer līdz 2035. gadam pakāpeniski izbeigt automašīnu ar benzīna dzinēju ražošanu.
Citas valstis, kuras plāno pakāpeniski atteikties no benzīna dzinēja automobiļiem, ir Dānija, Īrija, Nīderlande un Norvēģija, kā arī Apvienotā Karaliste. Amerikā pirmais štats, kas izvēlējies šo apņemšanos, ir Kalifornija, kas cer izbeigt automašīnu pārdošanu. jaunas benzīna un dīzeļa automašīnas līdz 2035. gadam. Automobiļu rūpniecības dekarbonizācija, visticamāk, būs visizplatītākā, pamanāmākā pārmaiņa patērētājiem.
Visnoturīgākā problēma, risinot klimata politikas pieņemšanu, ir par to, vai valstis vēlas vai spēj pieņemt vairāk politiski uzlādētu risinājumu.
Pāreja uz zaļāku enerģiju un tīrām tehnoloģijām vidusmēra cilvēks paliks nepamanīta, sacīja Lovs. Šīs izmaiņas palīdzēs uzlabot mūsu planētas ilgmūžību un maz vai neietekmēs amerikāņu ikdienas dzīvi.
"Patērētājs nepamanīs, ka viņu elektroenerģija nāk no tīras piegādes tehnoloģijām, nevis netīrām tehnoloģijām, jauda joprojām plūdīs no rozetēm tādā pašā veidā," viņš teica. "Ja mums būtu valdības, kas domātu uz priekšu un liktu panākt sasniedzamus ierīču efektivitātes uzlabojumus, patērētāji noteikti pamanītu, ka viņu elektroenerģijas rēķini samazinās."
Ilgtspējība jau sen ir radījusi pieejamākas enerģijas alternatīvas. Atjaunojamie energoresursi 2018. gadā nokritās zem ogļu izmaksām, un to cena turpināja samazināties, sasniedzot rekordzemu līmeni 2020. gadā. Cilvēki var redzēt, ka viņu rēķini ne tik tālā nākotnē samazināsies, jo arvien vairāk objektu un dzīvojamo rajonu pieņems zaļās iespējas. piemēram, saules un vēja enerģija.
Jaunas tehnoloģijas pie horizonta
Pēc 2020. gada ir strauji pieaugusi atjaunojamā enerģija. Saskaņā ar jaunākajiem Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) datiem bezoglekļa elektroenerģija ir veidojusi vairāk nekā 90% no šogad pievienotās jaudas, galvenokārt saules un Vēja enerģija. Pēdējo piecu gadu laikā tas ir gandrīz dubultojies; 2015. gadā atjaunojamās enerģijas jauda bija aptuveni 50%.
Pētnieki no IEA norāda, ka 2021. gadā tas varētu atkal palielināties. "Nākotne izskatās gaišāka ar jauniem jaudas papildinājumiem, lai šogad un nākamgad uzstādītu jaunus rekordus," sacīja Fatihs Birols, IEA izpilddirektors. preses relīze. Nākamajos piecos gados organizācija paredz, ka 95% jaudas būs atjaunojami.
Papildus jaunām zaļajām enerģijām, vēl viens jauns tirgus, kurā tiek pārorientēts uz to, kā cilvēki patērē, ir laboratorijās audzēti pārtikas produkti. Šā mēneša sākumā Singapūrā tika apstiprināta pirmā tīrā olb altumviela, kas pazīstama kā gaļa bez nogalināšanas. Ēdiens ir laboratorijā audzēta vista no Kalifornijā reģistrēta mazumtirgotāja Eat Just.
Uzņēmumi visā pasaulē izstrādā citus laboratorijās audzētus proteīnus, tostarp liellopu gaļu un cūkgaļu, lai samazinātu lopkopības ražošanu. Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem lopkopības nozares ietekme uz klimata pārmaiņām ir milzīga: tā rada 14,5% no siltumnīcefekta gāzu emisijām. Uztura maiņa ir viens no galvenajiem veidiem, kā sabiedrībai ir jāmainās, lai tā atbilstu zinātnes prasībām.
Droši vien tuvākajā laikā uz mūsu šķīvjiem vairs neredzēsim laboratorijā audzētu liellopu gaļu. Taču, izmantojot alternatīvu masveida lopkopības nozarei, patērētāji drīz varēs pieņemt apzinātākus lēmumus par patēriņu pamatlīmenī.
"Mums kolektīvi jāvirzās kopā, lai īstenotu paātrinātas darbības klimata jomā," intervijā Lifewire sacīja pilsētplānošanas pētniece Katrīna Deividsone. “Galvenais jautājums ir tas, ka mēs veicam izmēģinājumus, veicam ad hoc eksperimentus saistībā ar klimata pārmaiņām (t.i., izmēģinām tehnoloģiju, iespējams, ar atkritumiem [un] zaļajiem jumtiem), taču bieži vien šie izmēģinājumi nenozīmē eksperimentu paplašināšanu pilsētā.”
Ir parādījušies tādi jauninājumi kā ģeoinženierija ar CO2 absorbējošām "zaļajām pludmalēm", ko nodrošina Project Vesta, vai betonu nesaturošu betonu no Carbicrete (cementa ražošana veido 10% no CO2 emisijām). Tomēr šie futūristiskie projekti lielākoties tiek uzskatīti par trikiem, kas, visticamāk, netiks pieņemti tādā mērogā, kas nepieciešams, lai īstenotu ilgtermiņa pārmaiņas. Vidējais cilvēks, iespējams, nevar atļauties doties uz zaļo pludmali, un pašvaldība, iespējams, nevarēs izvēlēties Carbicrete rūpnieciskā betona vietā, taču ir cerība uz pilsētplānošanu.
Pētnieki ir runājuši par viedajām pilsētām, lai samazinātu gaisa piesārņojumu pārpildītos lielpilsētu rajonos. Vācijas ostas pilsēta Hamburga bija viena no pirmajām, kas ieviesa mobilos ģeneratorus. Tie ļauj milzīgiem gāzi rijošiem kuģiem no attāluma pieslēgties cietzemes elektroapgādei, samazinot kaitīgās emisijas gaisā rosīgajā ostas pilsētā. Var izrādīties noderīga arī tehnoloģisko risinājumu pieņemšana blīvi apdzīvotās pilsētās.
Mums kopā ir jārīkojas kopā, lai īstenotu paātrinātas darbības klimata jomā.
Globālās ekonomikas inovācijas
Visnoturīgākā problēma, risinot klimata politikas pieņemšanu, ir par to, vai valstis vēlas vai spēj pieņemt politiski stingrākus risinājumus. Gutērress savā runā ANO pauda nožēlu par savtīgu valdību ideju, sakot, ka mērķis ir cīnīties par globālu nākotni nākamajām paaudzēm.
Valdībām būs jāsaprot savas politikas un rīcības viļņošanās, un zinātniekus un aktīvistus satrauc bezdarbība.
Lai atļautos attīstīt jaunas, zaļās tehnoloģijas, nabadzīgākām valstīm var būt nepieciešama nopietna ekonomiska palīdzība no starptautiskām organizācijām, piemēram, valstīm, kas pieder Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai, kas pazīstama kā ESAO. Tehnoloģiskie sasniegumi ļauj zināmā mērā sadarboties un dalīties starp valstīm, taču tas var sasniegt tikai tik tālu. Lovai tas nav pietiekami tālu.
"Ir gandrīz neiespējami saprast, kā tehnoloģiskie uzlabojumi, kas tiek gatavoti, var panākt emisiju samazinājumu, kas nepieciešams, lai vidējās globālās temperatūras pieaugums būtu zemāks par Parīzē noteikto mērķi – 2 grādi pēc Celsija līdz 2030. gadam," viņš teica..
